Jūrmalas muzejā no 14. janvāra līdz 1. martam skatāma Talsu mākslinieku darbu izstāde Krūmu zvaigznājs. Talsu mākslinieku grupa, kas sevi sauc par Talsu Krūmu mākslas grupu, veidojusies 1980-tajos gados, satiekoties domubiedriem mākslā. Mākslinieku grupa kā stabila un atpazīstama vienība darbojas jau vairāk kā 40 gadus, uzturot ap sevi intensīvu un urdošu mākslas vidi, ar gadiem piesaistot grupai jaunus biedrus un veidojoties par spēcīgu māksliniecisku vienību. Izstādē Krūmu zvaigznājs redzēs 13 Talsu gleznotāju, grafiķu, tēlnieku un fotogrāfu jaunākos darbus.
Izstādes kuratore gleznotāja Guna Millersone: No mūsu mākslas vēstures ir zināms, ka 1932. gadā Latvijas Mākslas akadēmiju beigušie, pārsvarā no Latvijas laukiem nākušie akadēmijas absolventi, dibinājuši mākslinieku vienotni “Zaļā zeme”. Man patīk vārds “vienotne”, kaut arī esam raduši, ka jau sen lielākas vai mazākas, īslaicīgas vai “garlaicīgas” mākslinieku apvienības, organizācijas un tamlīdzīgi pārsvarā tiek sauktas par grupām: sākot jau ar odiozo Rīgas mākslinieku grupu (1920–1938) un beidzot kaut vai ar nesenajām “padomju perioda” Latvijas Mākslinieku savienības Liepājas, Latgales reģiona, Jūrmalas mākslinieku grupām un tā joprojām. Man patīk arī nosaukums “Zaļā zeme” – tik nopietns, tik vienkāršs un tik atbilstošs tā laika mākslas mērķu pieticībai. Bet Talsu Krūmu mākslas grupa – tas jau ir nenopietni un neatgriezeniski. Bet vienalga gribas jautāt, vai mūs varētu saukt par vienotni – tātad par māksliniekiem, kuri kļuvuši par stabilu un atpazīstamu sava laika māksliniecisko veidojumu, kaut ko līdzīgu orķestrim, kur katram sava vieta un uzdevums, bet tomēr nedominē virsdiriģenta briesmīgā vara? Neticami, bet ar Talsiem viss ir laimīgi noticis pats no sevis.
Kā arī mums ir laimējis, ka par provinces vidusskolas zīmēšanas un rasēšanas skolotāju kopš 1936. gada te sāka strādāt “zaļzemietis” gleznotājs Jēkabs Spriņģis (1907–2004). Četrdesmit gadu laikā, klusi un nopietni, vidusskolēnu un kolēģu acu priekšā viņš kļuva par vienu no pirmajiem latviešu padomju gleznotājiem-konstruktīvistiem un latviešu akvareļglezniecības zvaigzni. Kā šodien atceros Meistara lēno gājienu cauri visai pilsētai – pelēkzaļā putekļu mētelī, ar melnu bereti galvā. Laidzes ielas tumšajā darbnīciņā bieži viņu apciemoja vēl viens “savdabis”, Spriņģīša privātskolnieks celtnieks Andris Biezbārdis, kurš jau 1980. gadu sākumā bija sācis piedalīties izstādēs Rīgā. Ar gandrīz abstraktiem akvareļiem! Un tad arī viss sākās, šī laimīgā pašpietiekamība, kas ļāva vienotnei izveidoties par labas mākslas nesējiem savā novadā, pulcējot ap sevi tik tiešām daudz draugu. Dīvaini, bet viena daļa piepulcējušos bija amatiermākslas pārstāvji, kuriem vēlēšanās gleznot vai fotografēt bija pavisam nopietna. Mūsu radošā atmoda laimīgi gāja roku rokā ar valsts atmodu un jaunais laiks piespēlēja jaunas iespējas – izstādes, ceļojumus, interesantus notikumus.
Izstādes autori: Uldis Balga – fotogrāfs, uguns skulptūru veidotājs, Talsu fotokluba vadītājs, Andris Biezbārdis – glezniecība, objekti, Laura Feldberga – instalācijas, performances, grafiskie darbi, glezniecība, Ojārs Arvīds Feldbergs – tēlnieks, Pedvāles mākslas parka vadītājs, Gunta Kalsere – gleznotāja, Baiba Kalna – grafika, glezniecība, Tiņģeres muižas vadītāja, Dainis Kārkluvalks – fotogrāfs, Tatjana Krivenkova – gleznotāja, Guna Millersone – gleznotāja, Elmārs Orniņš – gleznotājs, arhitekts, Zigurds Poļikovs – gleznotājs, Modris Sapuns – gleznotājs-naivists, Andris Vītols – glezniecība, objekti.
